Āraišu vējdzirnavas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19. gadsimta vidū. Pirmās rekonstrukcijas laikā dzirnavu ēkas sienā tika atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. To tad arī pieņēma par vējdzirnavu celšanas gadu.

Dzirnavas Latvijas teritorijā celtas pie pilīm un muižām jau kopš 14. gadsimta. Pēc uzbūves Āraišu vējdzirnavas ir holandiešu tipa, jo tām ir grozāma “galva”, ko dēvē par “cepuri”. Ar speciāla mehānisma palīdzību, dzirnavu “galvu” pagrieza pret vēju, lai tas pūstu tieši spārnos. Agrāk dzirnavās mala putraimus, kā arī miltus rupjmaizei un lopbarībai. Vējdzirnavās kādu laiku bijusi iekārtota neliela darbnīca klavieru būvei, jo malšana nav bijusi tik ienesīga. 20. gadsimta otrajā pusē vējdzirnavas bija daļēji izpostītas. Laika periodā no 1982. līdz 1984. gadam tās atjaunotas ar Gaujas nacionālā parka atbalstu. 30 gadus vēlāk vējdzirnavas rekonstruēja, atjaunojot jumta segumu un fasādi apmetot ar vēsturisko kaļķa apmetumu, izveidojot āra apgaismojumu un izgatavojot jaunus vējdzirnavu spārnus. Šobrīd dzirnavu četros stāvos var izsekot grauda pārtapšanai par miltiem, kā arī nogaršot īpašo Dzirnavnieka maltīti no miežu putraimiem ar gaļas aizdaru.”