Vēveru mājas pirmo reizi dokumentos minētas 1601. gadā, savukārt Kalnvēveru saimniecība pirmo reizi tiek minēta 19. gadsimta beigās, kad saimniecība ar šādu vārdu tiek izpirkta no muižas. Kalnvēveri toreiz bija lielākā no 8 Vēveru saimniecībām. Zinātņu akadēmijas ekspedīcijas 20.gs. vidū pievērsa uzmanību samērā labi saglabātajām Vēveru saimniecībām. Ar laiku tika lemts, ka "Vēveri" jāpārņem Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. No 1974. gada ēkas, kas palika brīvas, iegādājās muzejs. Rezultātā mūsdienās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārziņā ir 6 no kādreizējām 8 Vēveru saimniecībām.

Kalnvēveru vējdzirnavas cēlis Kalnvēveru saimnieks Ansis Vientiesis ap 1880.gadu. Vējdzirnavas darbojušās apmēram līdz 1912.gadam, pēc tam pamazām gājušas postā un 20.gs. beigās no tām pāri palicis bija tikai tukšs karkass. 2008.gadā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ar toreizējās Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa finansiālu palīdzību īstenoja dzirnavu restaurācijas darbus, lai šī vēsturiskā vērtība nepazustu un saglabātos vēsturiskajā vidē.