Bāka atrodas aptuveni 1 km uz ziemeļiem no Mērsraga centra, kempinga teritorijā.
1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas uguns kuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedza visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus, metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī.
Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē. Tieši dēļ šīs it kā nelielās saistības ar Parīzi, Mērsraga bāka iesaukta par “francūzieti”.
Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons.
Gaismas telpu vainago kupolveida jumta konstrukcija, kas noslēdzas ar lodveida dekoratīvu izbūvi un vējrādi. Pie ieejas bākā 1975. gadā uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei ar gadskaitļiem «1875–1975».
Mērsraga bāka ir iemūžināta arī VAS "Latvijas pasts" 2006.gadā izdotajā pastmarkā. Uz markas attēlota Mērsraga bāka, kuras fonā ir mākoņainas debesis.
2019.gadā, pirmo reizi atzīmējot Pasaules Jūras navigācijas tehnisko līdzekļu dienu, 1.jūlijā Latvijā bez maksas apskatei tika atvērtas trīs bākas. Viena no tām, Mērsraga bāka. Mērsraga bāku šajā dienā apmeklēja 108 interesenti. Jaunākais šīs akcijas izmantotājs bija 4 mēnešus vecs zēns kopā ar ģimeni, bet vecākā, kundzīte 83 gadu vecumā.