Dienvidigaunijā, Repinas ūdenskrātuves krastā, atrodas Igaunijā vecākā un līdz šim strādājošā papīrfabrika, kuras ēka ir viens no Eiropas unikālākajiem industriālās arhitektūras paraugiem.
Gida pavadībā ir iespējams iepazīties ar rūpnīcas vēsturi un papīra ražošanas procesu senatnē un mūsdienās, tehnoloģiju un iekārtām. Vienuviet šeit strādā gan vecais, gan jaunais mašīnu parks. Par “vecīti” sirsnīgi iesauktās Sigela fabrikā ražotās ar tvaika cilindriem aprīkotās mašīnas vecākās daļas ir izgatavotas 1860. gados.
Ekskursija aizved virs milzīgajiem papīrmasas baseiniem, pie sieta, un rāda, kā no papīrmasas tiek izspiests ūdens. Citu starpā šeit top arī izstrādājumi no vecas pārstrādātas kuriem, naudas izmantotas gan agrāk apgrozībā bijušās Igaunijas kronas, gan Somijas markas.
Papīrfabrikas vēsture iesniedzas 1728. gadā, kad Pētera I galminieks grāfs Karls Gustavs fon Lēvenvolde nolēma izmantot ūdeņiem bagāto Vehandu upi rūpniecībai. No ķieģeļiem, kurus ražoja uz vietas, tika uzbūvētas kokzāģētavas, miltu un papīra dzirnavas.
Papīra dzirnavas sāka darbu 1734. gadā, un ražošanai no atkārtoti pārstrādātām izejvielām izmantoja linu lupatas.
1865. gadā papīra dzirnavas kļuva par fabriku. No Vācijas tika saņemta pirmā papīra mašīna un īsā laika posmā vēl trīs. Fabrika sāka ražot smalkākas papīra šķirnes, piemēram, filtru papīru aptiekām, dzēšpapīru, cigarešu papīru un zīdpapīru.
Mūsdienās rūpnīca ir modernizēta un ražo plašu iepakojuma stūrīšu, iepakojuma papīra un citu papīra izstrādājumu klāstu no atkārtoti izmantotiem materiāliem.