Atrodas Ādažos kopš 1988. gada, un tas ir viens no ievērojamākajiem ūdensapgādes muzejiem Eiropā. Tā ir vēstures liecība par četrus gadsimtus ilgo Rīgas pilsētas ūdensapgādes sistēmu, kuras pirmsākumi meklējami 17. gs. vidū. Tad tika izbūvēta zirgu vilkmes sūknētava un koka cauruļvadu sistēma, pa kuru ūdeni pilsētnieki saņēma tieši no Daugavas. 19. gs. beigās šī sistēma vairs neapmierināja izaugušās pilsētas vajadzības un izrādījās arī, ka Daugavas ūdens neatbilst dzeramajam ūdenim izvirzītajām prasībām.

1883. gadā tika veikti pētījumi un atklāti lieli labas kvalitātes gruntsūdens krājumi Bukultos, kā arī Remberģu un Zaķumuižas teritorijās. Tika uzsākta gruntsūdens iegūšanas sistēmu būvniecība Bukultu muižas teritorijā, sūkņu stacijas kompleksu būvniecība pie Mazā Baltezera, kā arī cauruļvadu izbūve ūdens piegādāšanai uz Rīgu.

Baltezera ūdens sūknētava darbu uzsāka 1904. gadā un darbojās līdz 1950. gadam. Vecās ūdens sūknētavas mašīnu zālē tagad iekārtots Rīgas ūdensapgādes muzejs. Saglabājušās “Compound” tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadi un spiedvadi, kas izgatavoti Rīgā Felzera mašīnbūves rūpnīcā. Tvaika katli ražoti arī R. Poles mašīnbūves rūpnīcā Rīgā.