Kepu bāka atrodas Rietumgaunijā, Hījumā salā, Megipe ciemā Kepu pussalas augstienē. Kepu bāka ir vecākā Baltijā, un tā ir trešā vecākā pastāvīgi funkcionējošā bāka pasaulē.
Baltajam četrstūrainajam kolosam ar balsta pīlāriem ir galerija un sarkana laternas telpa.
Uzrāpjoties tornī pa tajā iecirstajām šaurajām un stāvajām kāpnēm, paveras pārsteidzošā senās bākas vēsture, kas vēsta par kuģniecības, būvniecības un zinātnes attīstību. Pie bākas atrodas skaista kafejnīca, rotaļu laukums bērniem un suvenīru veikals.
Milzīgo torni pēc Tallinas rāts ierosinājuma Hījumā augstākajā punktā sāka celt 1504. gadā. Tornis tika uzbūvēts, lai tas rādītu ceļu Hanzas kuģiem un rūpētos par drošību. Senāk kuģi brauca gar Baltijas jūras piekrasti, un kuģu ceļš no Ālandu salām veda gar Somijas krastiem, taču vēlāk tirdzniecības kuģi sāka burāt jau tieši pāri Baltijas jūrai. Kepu augstiene bija pirmais orientieris, kurš jūrniekiem bija jāpamana pie apvāršņa.
1649. gadā torņa augšējā platforma tika nolīdzināta, pielāgojot to bākuguns vajadzībām, tajā tika izvietots uguns režģis, uzbūvētas ārējās kāpnes un vinča kurināmā pacelšanai, un tā tornis kļuva par bāku. Gadsimta beigās torņa augšdaļā tika izveidota telpa apkalpei un kurināmajam.
No 1810. gada bāku pārņēma karaflote. Dienvidrietumu pīlārā tika izcirstas kāpnes, torņa augšdaļā viena virs otras tika iekārtotas divas telpas un uzbūvēta stiklota laternas telpa ar 12 stūriem, kurā trijos virzienos uzstādīja kopā 25 eļļas lampas ar misiņa reflektoriem.
20. gadsimta sākumā Parīzes pasaules izstādē bākai tika iegādāta jauna laternas telpa ar dzīvsudraba vannā rotējošu dioptrisku optikas ierīci, kas apgaismoja ar petrolejas un kvēlzeķes spuldzi. Vēlāk torņa optika ir vairākkārt modernizēta un bāka ir elektrificēta.
20. gadsimta beigās ap torni izveidota izturīga dzelzsbetona pamatne aizsardzībai pret nogruvumiem.