Hījumā salas ziemeļu galā Tahkunas pussalā atrodas Igaunijā augstākais čuguna tornis. 43 metrus augstais baltais, savulaik īpaši modernais tornis ar zaļo kupolu tika uzcelts 1875. gadā no detaļām, kas pasūtītas Francijā. Slaidās, raksturīgi rūtainās bākas dažādajos stāvos apmeklētājus gaida izstādes un instalācijas, bākā notiek teātra izrādes un koncerti. Bākas laternas telpā un galerijā var nokļūt pa franciski elegantām vītņu kāpnēm. Taka, kas no bākas vijas gar jūru pa smilšu pludmali aizved līdz citam apskates objektam – Tahkunas dižakmenim – un no turienes tālāk ieved senā mežā. Viedie soliņi piedāvā ieskatu vēsturē, šejienes dabā, militārajā mantojumā un kuģniecībā. Torņa pakājē ir darbojas kafejnīca un suvenīru veikals.
Pēc Pēterburgas–Paldiski dzelzceļa uzbūvēšanas pieauga šejienes ostu nozīme, un par svarīgām tika uzskatītas bākas, kas nodrošināja labākus navigācijas apstākļus Somu līcī. Līdz ar Tahkunas bāku tika sākta arī Ristnas bākas plānošana – abām bākām kopīgi bija jāiezīmē Hījumā sēklis.
Bākas rūtaino izskatu rada čuguna konstrukcija, kurā speciālas formas detaļas pārklāj savienojumu vietas tā, lai mitrums nevarētu iekļūt konstrukcijas iekšienē. Čuguna torņiem nebija nepieciešami balsta pīlāri, un tie bija pašnesoši.
Bākas no čuguna detaļām izgudroja angļu inženieris Aleksandrs Gordons, kura 1841. gadā Jamaikā projektētās bākas celtniecības metode strauji kļuva pazīstama.
Tahkunas bāka ir labi saglabājusies, vienīgi I Pasaules karā cietušās dioptriskās gaismas iekārtas stikla prizmas 1920. gadā aizvietotas ar Anglijā pasūtītām optiskajām lēcām.
Tahkunas bākas ēku komplekss sniedz labu priekšstatu par piekrastes bākas sadzīvi. No palīgēkām ir saglabājusies 19. gadsimta otrajā pusē būvētā pirts, mūra petrolejas noliktava, pagrabs un 20. gadsimtā celtā koka dzīvojamā ēka un ģeneratora ēka.