Limandas kaļķa parks atrodas Sāremā rietumu galā. Piedzīvojumu taka ar vairāk nekā desmit senām kaļķa krāsnīm, vecām kaļķakmens lauztuvēm, mūsdienu kaļķakmens karjeru un kaļķa dzēšanas vannām visos sīkumos iepazīstina ar ķīmisko procesu, kurā no kaļķakmens tiek iegūts kaļķis, un to, kā no kaļķa javas vai krāsas, kas uzklāta uz sienas no jauna var iegūt kaļķakmeni.
Nonākot kaļķa parkā, var doties pastaigā pa pārgājienu taku, kas met loku gar kaļķa krāsnīm un pie kuras uzstādīti stendi ar skaidrojumiem dažādās valodās. Atgriežoties kaļķa darbnīcā, var noskatīties filmu un piedalīties eksperimentos ar kaļķi – uzputojot no tīra ūdens pagatavot dolomītu un uzvārīt aukstu akmeni ar aukstu ūdeni.
Teju simt gadus vecās kaļķa krāsnis ir attīrītas, sakārtotas un sagatavotas tā, lai katra krāsns rādītu gadsimtiem senās kaļķa ražošanas tehnoloģijas nākamo soli. Kaļķa krāsnis ir dažāda lieluma un formas – katra atgādina savu saimnieku – un radušās laikā, kad kaļķa ražošana un tirdzniecība bija ienesīga. Katra šejienes sēta pie kaļķainās augsnes izveidoja savu kaļķa cepli, vajadzības gadījumā šim nolūkam iemainot kaimiņiem piejūras zemes.
Kaļķa dedzināšanas process (CaCO3=CaO+CO2) ilgst 50–75 stundas 1100–1300 grādu karstumā, kaļķakmens krāsnī vienlaikus satilpst turpat 30 tonnas akmens.
Pēc dedzināšanas kaļķakmens atdziest divas–trīs diennaktis. Pēc tam nedzēstie kaļķi tiek nogādāti dzēšanas vannā, kur ķīmiski aktīvais akmens tiek sajaukts ar ūdeni (CaO+H2O=Ca(OH)2).
Izmantojot kaļķa javu, kaļķa hidrāts jeb dzēstie kaļķi reaģē ar gaisā esošo ogļskābo gāzi un atkal izveido CaCO3, kas ir kaļķakmens pamata komponents. (Ca(OH)2+CO2=CaCO3+H20).
Tematiskajā parkā ir vietas piknikam, ugunskuram un grilēšanai un centra ēkā var organizēt dažādus pasākumus.