Pirmā pasaules kara laikā 600 mm dzelzceļš Sēlijā ir Vācijas armijas radīts kā militāra infrastruktūra frontes apgādes vajadzībām, kokmateriālu un citu saimniecisku labumu izvešanai no okupētajām teritorijām, vēlākajos gados dažādu politisko režīmu izmantots kā saimnieciska infrastruktūra, tas atrodas teritorijā, kuras robežas pirmo reizi noteicis 2021. gadā pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums, un vienlīdz iekļaujas gan militārā, gan industriālā mantojuma kopumā.

Lai gan Latvijas dzelzceļu vēsturē šaursliežu dzelzceļi ir plaši pētīta joma, šai tematikai veltītie darbi apskata lauku dzelzceļus samērā vispārīgi, vairāk koncentrējoties uz to būvniecības un ekspluatācijas sākuma posmu I pasaules kara laikā un uzreiz pēc tā un nepietiekami atspoguļojot to, kā šie dzelzceļi tika lietoti vispārējā pasažieru un kravu satiksmē, īpaši laikā pēc 1945. gada. 600 mm dzelzceļš Sēlijā līdz šim vairāk skatīts neliela apjoma darbos, kas nereti ir saistīti ar novadpētniecību, vai atspoguļots laikabiedru atmiņās. Tāpat tas palicis ārpus Rietumeiropas dzelzceļu vēstures pētnieku interešu loka, ko nosaka avotu ierobežotā pieejamība un trūkums.

Līdz ar to pētnieku grupas mērķis bija ne tikai izzināt Sēlijas 600 mm dzelzceļa būvniecības gaitu, ekspluatācijas mērķus un ietekmi reģiona attīstībā, analizējot to iespējami plaši gan no tematiskā, gan no hronoloģiskā viedokļa un vietumis iekļaujot teritoriāli plašā areālā, ko nosaka šī dzelzceļa kā daļas no I pasaules kara militārās infrastruktūras raksturs, bet arī iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par dzelzceļa trašu izvietojumu dabā, izmantojot zemes virsmas aerolāzerskenēšanas jeb LiDAR (Light Detection and Ranging) datu kopumu.

Ar šo projektu veicināta lielāku 600 mm dzelzceļa dabā atrodamās infrastruktūras saglabāšana, piesaistot tam sabiedrības uzmanību un dodot iespēju vietējām kopienām to eksponēt kā tūrisma objektu. Paveiktais darbs var kļūt par pamatu, lai atsevišķus kādreiz plašā dzelzceļa tīkla elementus iekļautu valsts vai vietējas nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un tādējādi pasargātu no iznīcināšanas vai vismaz ierīkotu publiskas norādes pie tiem.

Projektam finansējums pētījumu veikšanai piesaistīts Zemgales 2020. gada Kultūras programmas projektu konkursā, trūkstošos līdzekļus projekta pirmās kārtas atbalstam piešķīra Viesītes novada pašvaldība. 2021.gadā par monogrāfijas izdošanas aktualitāti izdevās pārliecināt LR Aizsardzības ministriju un tā piešķīra līdzekļus monogrāfijas izdošanas sagatavošanai.

Tā, 2020. un 2021. gadā Covid-19 pandēmijas apstākļos pētnieki Toms Altbergs (Mg. ing., VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eksperts), Kārlis Dambītis (Dr. hist., Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks ), Aivars Markots (Dr. geol., Latvijas Universitātes docents) un Ilze Freiberga (Mg. hist., Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas un izstāžu kuratore) veica visu iespējamo I pasaules kara laikā celtā šaursliežu dzelzceļa izpēti (līniju izbūve, secība, atrašanās vieta dabā un kartēs, Vācijas armijas stratēģiskie mērķi pētāmajā teritorijā, šaursliežu dzelzceļa ekonomiskā, sociālā un kultūras ietekme vēlākajos ekspluatācijas gados u. c.). Sēlijas Mazbānītis tika izpētīts kartogrāfijas, dzelzceļa izbūves, militārās un sociāli ekonomiskās vēstures kontekstā. Tīklu identificēšanai tika izmantoti LiDAR dati. Dzelzceļa kartogrāfiskai identificēšanai dabā sagatavota GPS datu bāze. Monogrāfijas vajadzībām muzeju, bibliotēku, arhīvu un privātkolekcionāru kolekcijās tika meklētas, atrastas un iegādātas I pasaules kara laika fotogrāfijas, tāpat veikta dzelzceļa infrastruktūras fragmentu foto fiksācija dabā 2020. un 2021. gadā.

Šobrīd lepojamies ar paveikto un turpinām līdzekļu piesaisti monogrāfijas izdošanai.

Izdevējs: biedrība “Sēlijas kultūras projekti”

Sast. A. Neija

Zin. Red. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons

Red. Austra Celmiņa-Ķeirāne

Tulk.angl. Māra Kokina

Grafiskais dizains: Kirils Kirasirovs

Informāciju sagatavoja projekta vadītāja Agnese Neija