Ražotnes pirmsākumi Aizputē meklējami 1890.gadā, kas Ģertrūde Lindberga Aizputē nodibina kartonāžas fabriku. Fabrikā ražo kārbiņas un etiķetes aptieku vajadzībām. Strādājošie: 9 vīrieši, 20 sievietes, 13 bērni. Ražotne darbojas ar petrolejas dzinēju. Ar produkciju tiek apgādātas cariskās Krievijas aptiekas un farmaceitiskās rūpnīcas.
1934.gadā fabrikai jau bijušas 19 rūpniecības telpas, kartonāžas izstrādājumi tiek eksportēti uz Lietuvu. 1938,gadā par fabrikas īpašnieci kļūst Kredītbanka un ražotni pārdēvē par „Latvijas Kredītbankas Aizputes kartonāžu fabriku”.
2.Pasaules kara laikā fabrikas telpās darbojas vācu kara tehnikas un ieroču remonta darbnīcas. Pēc kara izveido Aizputes rajona rūpkombinātu. Produkcija – lauksaimniecības inventārs: rati, riteņi, mucas. Rūpkombinātam pakļautas bija vairākas dzirnavas, kokzāģētavas un ķieģeļnīcas. Bija arī aušanas, audumu krāsošanas, vilnas dziju apstrādes darbnīcas. Vēlāk atvēra arī mēbeļu ražošanas cehu.
Atslēgu un būvapkalumu rūpnīcu „Aizpute” pārdēvē par metāla furnitūras rūpnīcu „Kurzeme”, jeb MFR „Kurzeme”. Darbs norit 3 maiņās.
MFR „Kurzeme” pārveido par akciju sabiedrību „Kurzemes atslēga 1” un sāka ražot dažāda veida nestandarta metālizstrādājumus un veiksmīgi to turpina arī mūsdienās.
