Bīriņu muižas ansambli veido pils ēka, pārvaldnieka māja, staļļi, kalpu māja, ūdenstornis, zemnieku lietu komisijas nams, ūdensdzirnavas, kapenes, parki un takas 50 ha platībā.

Jaunā Bīriņu muižas pils ēka uzcelta Augusta fon Pistolkorsa laikā 1860. gadā pēc arhitekta F. V. Heses projekta. 1863. gadā te ierīkota skaista aka (~10 asu jeb 14,91 m dziļa) ar ūdensvadu uz muižas virtuvi. Līdz tam laikam ūdeni piegādāja ar diviem zirgu pajūgiem no ezera. 1875. gadā, lai uzlabotu un vienkāršotu ūdens piegādi, virs akas izbūvēja ūdenstorni. Tādējādi ar vēja palīdzību varēja pumpēt no akas ūdeni un novadīt uz pili un tuvākajām muižas centra ēkām.

Mazliet vēlāk ūdenstorņa darbību uzlaboja, papildinot ar elektromotoru, ko darbināja bezvēja laikā. Neskatoties uz tā utilitāro funkciju, tornis būvēts ēku kompleksa vidū un ir labi saskatāms no pils kāpnēm. Torņa arhitektūra risināta izsmalcināti, piešķirot tam neogotisku veidolu.

Šobrīd torņa pirmajā stāvā izvietotie modeļi rāda, kā ūdens no akas tiek iesūknēts tvertnē un kā tas pārvietojas pa caurulēm, savukārt zem stikla grīdas redzama vecā aka. Ūdenstorņa otrajā stāvā ir meditatīva ūdens skaņas un gaismas instalācija, bet, uzkāpjot ceturtajā stāvā, var nonākt bijušajā ūdens tvertnē, no kuras iespējams nokļūt uz torņa jumta un aplūkot vēja rotoru, spārnus un apkārtni.